Biedrība "Sargi valodu un Latviju" kopā ar Nacionālo apvienību “Visu Latvijai - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” vāc parakstus, lai rosinātu izmaiņas Satversmes 112.pantā, kas to izteiktu šādā redakcijā: „112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.” Likumprojekta pārejas noteikumos savukārt ir noteikts, ka ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā.
Biedrība „Sargi valodu un Latviju!”, atbalstot Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” iniciatīvu, organizē parakstu vākšanu, lai rosinātu izmaiņas Satversmes 112.pantā, kas to izteiktu šādā redakcijā:
„112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.”
Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, pirmajās klasēs, mācības notiks valsts valodā. Turpmākā pāreja notiks pakāpeniski līdz 2024.gadam.
KĀPĒC PARAKSTĪTIES?
Situācija tagad: 2011. gada aprīlī tika prezentēts Latviešu valodas aģentūras pētījums. Tajā atklājās, ka:
39% krievu skolēnu paši savas latviešu valodas zināšanas vērtē „slikti” vai „ļoti slikti”
80% atrodas Krievijas informācijas telpas ietekmē, jo lieto tikai krieviskos medijus
33% krievu skolēnu uzskata, ka latviešu valoda viņiem nebūs nepieciešama
Satversmes grozījumi paredz:
Visās valsts finansētajās skolās ieviest apmācību latviešu valodā
Nodrošināt pārejas posmu, lai reforma neskarto tos skolēnus, kuri nav apmācību latviešu valodā sākuši no 1. klases.
Ieguvumi:
Latviešu valoda nostiprināsies kā vienojošā valoda
Bērniem ar citu dzimto valodu pavērsies plašākas iespējas saglabāt savu īsto etnisko identitāti, nevis tapt rusificētiem.
Par valsts naudu skolas audzinās pilsoņus savai valstij, nevis svešām
Populārākie mīti:
„Šie grozījumi ir izprovocējuši krievu radikāļus vākt parakstus par valsts valodas statusu krievu valodai.” Patiesībā – ir naivi domāt, ka šāda krievu radikāļu iniciatīva agri vai vēlu nebūtu nākusi tik un tā. Bailes no tā, ko domās vai darīs citi, nevar būt arguments, domājot par valsts nākotni.
„Pārmaiņu rezultātā Latvijā nevarēs pastiprināti mācīt svešvalodas.” Patiesībā – tāda nebūt nav šo grozījumu virzītāju iecere. Turklāt, tiesību eksperts, Eiropas tiesas tiesnesis Egils Levits apstiprinājis, ka „pie saprātīgas interpretācijas šī norma ir pilnībā savietojama ar pastiprinātu svešvalodu mācīšanu.”
„Latviešu skolās masveidīgi ieplūdīs cittautieši, tādējādi mazinot izglītības kvalitāti.” Patiesībā – iecere paredz saglabāt dažādu tautību skolas, kurās pastiprināti mācīs šo tautu valodu, kultūru un vēsturi. Mainīsies tikai pamata apmācību valoda.
„Šis ierosinājums saniknos krievus un Krieviju.” Patiesībā – nacionālās nesaskaņas Latvijā ir iespējamas tikai tāpēc, ka Latvijā pastāv dažādas informācijas telpas, runājam dažādās valodās un esam ar dažādām vērtībām. Plānotās izmaiņas to pamazām novērsīs.
Tev ir izvēle:
Ļaut bērniem apgūt valodu kopš mazām dienām vai bezgalīgi cīnīties ar sekām pusaudža gados.
Droši aizstāvēt savu valodu un sagādāt latvisku Latviju bērniem vai atkal iztapīgi klausīt Krievijai un pašu lunkanajai valdībai.
Celt Latviju vai atņemt nākamajām paaudzēm vienīgo vietu virs zemes, kur latvietis varētu justies kā mājās.
