Krievijas specdienesti strādājot aktīvi un nekaunīgi

Igaunijas drošības policija KaPo (saīsinājumā no Kaitsepolitseiamet) jau vairāk nekā desmit gadus izdod gada pārskatus, kuros sabiedrību informē par šajā laikā paveikto. Līdzīgus pārskatus drošības iestādes izdod arī citās valstīs, bet - ne Latvijā. Jāpiebilst, ka Latvijas Drošības policijas priekšnieks ģenerālis Jānis Reiniks intervijā "Latvijas Avīzei" solīja šo lietu apdomāt, ļaujot noprast, ka varbūt ar Latvijas Drošības policijas veikumu nākotnē varētu iepazīstināt vismaz internetā.

Kas īsti rakstīts KaPo gada pārskatos?

Atklāta valoda

Lai arī drošības policijas darba specifika ļauj sabiedrībai pavērt priekškaru tikai uz kādu noteiktu darbības jomu, tomēr šie pārskati ar katru gadu kļūst arvien atklātāki. Kā atzīst KaPo runasvīrs komisārs Andress Kahars, ziņojumi rakstīti, lai sabiedrība saprastu, ka drošības policija velti netērē nodokļu maksātāju naudu. Jo, ja neko nestāstīsi, ar laiku cilvēkiem var šķist, ka KaPo arī neko nedara...

Tradicionāli šiem pārskatiem ir vairākas daļas, kas liecina par KaPo darbības jomām: "Pretizlūkošana", "Valsts noslēpuma aizsardzība", "Valsts konstitucionālās iekārtas aizsardzība", "Krievijas centieni ietekmēt Igaunijas ekonomisko drošību", "Starptautiskā terorisma novēršana", "Cīņa pret korupciju" un nodaļa, kas veltīta noziegumu pret cilvēci izmeklēšanai. Katru no šīm sadaļām raksta attiecīgā KaPo struktūrvienība, kas ar attiecīgajiem jautājumiem nodarbojas. Pārskati iznāk gan igauņu, gan angļu valodā, un gan vietējo, gan ārvalstu žurnālistu interese par tiem ir ļoti liela.

Lai gan tradicionāli pretizlūkošanas jautājumiem veltītās slejas ir visai skopas, tajās (atšķirībā no Latvijas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbības pārskatiem) tiek skaidri pateikts, kuras valsts un tieši kādi dienesti apdraud Igaunijas drošību. Lasītājam nav jāpūlas izlobīt jēgu no tādām Ēzopa valodas frāzēm kā "kādas ārpus ES un NATO esošas valsts speciālie dienesti," kādas visai bieži izmanto Latvijas SAB. Būtiski, ka KaPo ziņojumos, publicējot fotogrāfijas un dažādus dokumentus, tiek vārdā nosaukti un sabiedrībai parādīti gan spiegošanā pieķertie, gan tie, kas, strādājot Krievijas interesēs, cenšas šķelt sabiedrību. Šāda publicitāte ietekmējot sabiedriskos procesus, atzīst KaPo, jo cilvēki sākot saprast, "kas ir kas", un no šādām organizācijām cenšas norobežoties. Tādām apvienībām, piemēram, tiek atteikts izīrēt telpas. KaPo gada pārskatos šo darbībai tiek dots arī vērtējums, piemēram, uzsverot, ka tā dēvētā Krievijas tautiešu kustība ir Krievijas ārpolitikas instruments Igaunijā un darbojas pretēji Igaunijas valsts interesēm.

VDK joprojām dzīvs

Viena no interesantākajām sadaļām KaPo pārskatā par 2008. gadu ir "Pretizlūkošana", kas veltīta spiegu lietām. To, bez šaubām, sekmējusi Hermana Simma valsts nodevības atklāšana, par ko pārskats atklāj ļoti zīmīgas detaļas. Tiek secināts, ka VDK bijušie virsnieki, aģenti un uzticamības personas joprojām rada draudus valsts drošībai.

H. Simms bija augsta ranga Igaunijas Aizsardzības ministrijas darbinieks, kuram bija izsniegta pieeja slepeniem dokumentiem. Tos viņš, kā šķiet, bez jelkādiem sirdsapziņas pārmetumiem par labu naudu (vismaz 1,3 miljoniem Igaunijas kronu jeb aptuveni 60 000 latu) pārdevis Krievijas ārējās izlūkošanas dienestam SVR. KaPo pārskats liecina: nodevējam maksāts skaidrā naudā un pārdoto dokumentu skaits mērāms simtos. Tajos bijusi informācija par izlūkošanas un pretizlūkošanas jautājumiem un arī privāta rakstura ziņas par Igaunijas iedzīvotājiem, kādas vervēšanas nolūkiem speciālajiem dienestiem ir īsta medusmaize. Krievijai nodoti arī slepeni un ļoti būtiski Eiropas Savienības un NATO dokumenti, kas skar drošību, informācijas tehnoloģijas, komunikācijas un citas jomas. H. Simmam piesprieda 12 gadu cietumsodu.

Atskatoties uz Simma lietu, KaPo secinājusi, ka iemesls viņa sadarbībai ar SVR bija nevis "klasiska savervēšana", bet gan valsts nodevība nepiepildītu ambīciju dēļ. Izlūkdienestu vēsture liecina, ka vislabākie un ilglaicīgākie aģenti darbojas ideoloģisku vai personisku motīvu vadīti, secina KaPo. Būtiski, ka H. Simms SVR labā strādāja, ne jau šantāžas vai draudu piespiests. Viņa pieņemšana darbā par padomnieku Igaunijas Aizsardzības ministrijā atvēra pieeju slepeniem dokumentiem un iespējai pelnīt...

"Vecais krievu teiciens, ka nav bijušo aģentu, izrādījies patiess," secina KaPo, piebilstot: "Pastāv liela iespēja, ka citi bijušie Igaunijas PSR VDK aģenti varētu Igaunijā strādāt Krievijas ārējās izlūkošanas labā, kas manipulē ar aģentiem un uzticamības personām, savervētiem padomju laikā." H. Simms ceļu uz VDK atradis padomju gados, kad strādājis Igaunijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmā. Šīs attiecības ilgušas līdz pat Igaunijas PSR VDK izformēšanai 1991. gadā. Sadarbība ar Krievijas ārējās izlūkošanas dienestu SVR nākusi kā loģisks turpinājums...

KaPo atklāj arī SVR darbiniekus, kuri vadījuši un pārraudzījuši Simma darbību. Viens no tiem ir Valērijs Zencovs, kurš Igaunijā darbojies ar uzņēmēja piesegu, otrs - aģents nelegālis Sergejs Jakovļevs, kurš piesegam izmantojis Portugāles pilsoņa pasi. V. Zencovs, kurš 1995. gadā uzsāka sadarbību ar H. Simmu, Igaunijas PSR VDK nostrādājis ilgu laiku. Pēc Igaunijas PSR VDK izformēšanas viņš plašākas publikas acīs palicis Krievijas militārais pensionārs, bet patiesībā turpinājis strādāt Krievijas izlūkdienestam. 1999. gadā beidzās V. Zencova uzturēšanās atļauja Igaunijā un tā netika pagarināta. Viņš bez uzturēšanās atļaujas Igaunijā nodzīvoja 57 dienas, tad tika deportēts no valsts. Pēc tam aģenta Simma pārraudzību uzdeva aģentam nelegālim Sergejam Jakovļevam. Kopš tā laika tikšanās ar Simmu vairs nenotika Igaunijā, bet gan, kā saskaitījusi KaPo, vismaz 15 dažādās valstīs, kur Simms devās atvaļinājumā un komandējumos.

Krievija raujas pēc ietekmes

KaPo pārskatos kopš 2005. gada parādās secinājums, ka Krievijas speciālo dienestu aktivitātes valstī arvien pieaug un Krievijas dienesti veic "aktīvas un nekaunīgas darbības" - gan Igaunijā, gan Krievijā. Tiek vervēti Igaunijas pilsoņi, kuri apmeklē Krieviju, ietekmēti uzņēmēji, izmantojot vīzu izsniegšanu un viņu biznesa intereses. KaPo brīdina, ka Igaunijas iedzīvotājiem var censties meklēt pieeju, izmantojot arī personīga rakstura informāciju, kas iegūta gan no prokrieviskajām kustībām, gan valsts ierēdņiem.

"Krievijas speciālo dienestu loma, nodrošinot Krievijas ārpolitikas un ekonomiskās politikas īstenošanu, pastāvīgi pieaug," atzīst KaPo. Lielā mērā tāpēc, ka Krievijā augsta ranga izlūkdienesta virsnieki uzsākuši darbu valsts iestādēs un politiskās partijās. Uz kādu sadarbības sanāksmi 2005. gadā bija ieradušies seši Krievijas delegācijas pārstāvji, no kuriem pieci bija izlūkdienesta ģenerāļi, novērojusi KaPo. Līdz šodienai šādas tendences tikai pieņēmušās spēkā.

Tāpat KaPo runā par Krievijas dienestu centieniem "kā no grāmatas" veikt izlūkdienesta darbības Igaunijā un "visaptveroši un sistemātiski" ietekmēt situāciju valstī. "2005. gadā visbūtiskākie vietējās izlūkdienesta rezidentūras centieni bija konsolidēt dažādus politiskos spēkus krieviskajā sabiedrībā pirms pašvaldību vēlēšanām," atzīst KaPo, īpaši izceļot SVR rezidenta Anatolija Diskanta darbības. A. Diskants, izmantojot Krievijas vēstniecības Igaunijā padomnieka piesegu, "tikās ar vietējo krievisko partiju līderiem, viņus mudinot apvienoties, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās".

FSB enerģiski centies savervēt personas, kurām ir kontakti valsts pārvaldes institūcijās un politiskajās aprindās. KaPo brīdina, ka šobrīd Krievijas izlūkdienestu uzmanības centrā ir nākamās parlamenta vēlēšanas, jo "izlūkdienesta analītiķi lieliski saprot, ka bez stingras uz Krieviju orientētas partijas pārstāvniecības rīgikogu [Igaunijas parlamentā] SVR ietekme Igaunijā tā arī paliks nebūtiska".

Tomēr tiek atzīts, ka Krievijas speciālo dienestu loma aprīļa bronzas karavīra notikumos bijusi drīzāk pasīva: dienesti bijuši galvenokārt notikumu novērotāji un "Krievijas diplomātu un vietējo ekstrēmistu slepenās tikšanās (tajā skaitā Tallinas Botāniskajā dārzā, par ko rakstīja prese) nevarēja izprovocēt histēriskās nekārtības". Tāpēc ka tur piedalījušies "tīrie diplomāti" bez speciālas sagatavotības manipulēšanā ar cilvēkiem.

FSB darbība Igaunijā kļuvusi aktīvāka kopš vīzu režīma atvieglošanas, un SVR darbinieki, kas ieguvuši lielāku pārvietošanās brīvību, piedalījās vairākos Krievijas "tautiešu" pasākumos. Piemēram, Krievijas "tautiešu" konferencē, kas notika 2007. gada aprīlī Igaunijā, viens no SVR augsta līmeņa darbiniekiem Vladimirs Pozdorovkins bija konferences patrons. 2007. gada otrajā pusē SVR pārstāvji aktīvi piedalījās Krievijas "tautiešu" pasākumos. Secinājums: Krievijas dienesti cenšas aktīvi piedalīties procesos, kas notiek krievu sabiedrībā, un tas notiek Krievijas ārpolitikas interešu labā. Notiek mēģinājumi vietējo krievu sabiedrību pakļaut Maskavas diktātam.

Pret sabiedrības šķēlējiem

"FSB ir noteicošā loma pret Igaunijas valsti vērstajā musinošajā darbībā," uzskata KaPo, un FSB esot izstrādājis noteiktu stratēģiju, kā šķelt Igaunijas sabiedrību". "Būtiski, ka "tautiešu" aizsardzība patiesībā nozīmē imperiālās ārpolitikas maskēšanu," uzsver KaPo, jo atbalsts tiek sniegts tikai Kremlim lojālām organizācijām.

KaPo arī atklāj būtiskas tendences šajā "tautiešu" kustībā. Vēl 2006. gadā to vadība tika ievēlēta, bet kopš 2007. gada arvien biežāk tikai "apstiprina" kandidātus. Tāpat sanāksmēs darbībai jārit pēc iepriekš apstiprināta scenārija. Piemēram, kāds Pirmā Baltijas kanāla (PBK) visai līdzsvarots materiāls par Gruzijas un Krievijas bruņoto konfliktu sadusmojis Igaunijā dzīvojošos Krievijas "tautiešus", kas par to runāja "tautiešu" kongresā Rīgā. Interesanti, ka pēc tam "tautiešu" koordinācijas padomes vadītājs Latvijā Viktors Guščins nosūtīja "tautiešu" koordinācijas padomes Igaunijā sekretāram Andrejam Krasnoglazovam Krievijas vēstnieka Latvijā oficiālo pozīciju. Tajā viņš aizliedza "tautiešiem" nosūtīt PBK kongresa rezolūciju par notikumiem Osetijā. "Būtībā Krievijas vēstnieks Latvijā bija spiests bloķēt aktīvistu darbības, kuri gribēja kritizēt Krievijai vajadzīgu mediju kanālu," secina KaPo.

Igaunijas drošībnieki arī atklāj, ka ar fondu "Russkij mir" ("Krievu pasaule"), kas ienācis gan Igaunijā, gan Latvijā un finansē dažādus "tautiešu" projektus, saistīti "vairāki bijušie PSRS speciālo dienestu virsnieki un politiskie ekstrēmisti". Piemēram, Vispasaules Krievijas "tautiešu" koordinācijas padomes loceklis un Krievijas "tautiešu" koordinācijas padomes loceklis Igaunijā Andrejs Zarenkovs un Puškina institūta padomes loceklis Andrejs Krasnoglazovs. Pērn ikgadējā Krievijas "tautiešu" konferencē kā šā fonda pārstāvis uzstājies žurnālists un bijušais VDK izlūkošanas virsnieks Vladimirs Iļjaševičs, kurš vienlaikus ir arī Krievijas "tautiešu" koordinācijas padomes loceklis Igaunijā.

* SVR (Služba vņešņej razvedki) - Ārējās izlūkošanas dienests, FSB (Federaļnaja služba bezopasnosti) - Federālās drošības dienests.

Ināra Mūrniece

Latvijas Avīze