Saruna ar Valsts valodas aģentūras direktoru Jāni Valdmani.

D. Kokareviča: – Ja daudziem gadiem plānoto Valsts valodas politikas programmu salīdzinātu ar jaunceltni, tad droši varētu teikt – pagājušogad ir uzbūvēts kārtējais stāvs un šogad top atkal jauns. Tāpēc paraksturojiet, lūdzu, aģentūras pēdējā laika nozīmīgākos veikumus!

J. Valdmanis: – Pagājušais gads bija aģentūras piektais darbības gads. Esam darbojušies visos Valsts valodas programmā noteiktajos četros virzienos, un rezultāti ir acīm redzami. Aģentūras galvenais mērķis ir latviešu valodas kā valsts valodas statusa nostiprināšana un tās attīstības veicināšana.

Viens no virzieniem ir valsts valoda izglītībā. Ar aģentūras atbalstu un sadarbībā ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju vasarā pedagogiem bija organizēta kreatīvi metodiskā nometne. Katru gadu īstenojam vairākus projektus Eiropas megaprojektā "Eiropas valodu portfelis". 2008. gadā atkārtoti ir izdots mācību līdzeklis "Eiropas valodu portfelis pieaugušajiem", ir rīkoti semināri speciālistiem, kuri nodarbojas ar šā portfeļa ieviešanu. Esam atbalstījuši skolas un augstskolas gan Latvijā, gan vairāk nekā 20 augstskolas un pētniecības centrus ārzemēs, regulāri un bez maksas to bibliotēkām nododot jaunākās ar aģentūras līdzdalību tapušās grāmatas, mācību līdzekļus un citu mācību literatūru.

Ar aģentūras palīdzību strādā vairāki lektori ārzemēs, kur māca latviešu valodu. Kā pirmo minēšu Prāgas Kārļa universitāti, kur ir latviešu valodas lektorāts un latviešu valodu var studēt vairākos programmas līmeņos, un Vašingtonas universitāti, kur jau vairākus gadus strādā lektore Iveta Grīnberga. Laba sadarbība veidojas ar Tartu un Tallinas universitāti.

– Ieguvums no šīs sadarbības ir nozīmīgs jau tāpēc vien, ka cilvēki, kuri tur iemācās latviešu valodu, kļūst par labiem mūsu valsts draugiem.

– Jā, piemēram, Čehijā latviešu valodu jau apguvuši daudzi studenti, un šie cilvēki savā valstī ir "mūsējie".

Ar aģentūras atbalstu ir izdevies izstrādāt mācību līdzekļu komplektu latviešu valodas apguvei. Tajā ir mācību grāmata ārzemju studentiem un grāmata pedagogiem, audioieraksti, vārdnīca un vingrinājumu grāmatiņa.

Lai precīzāk apzinātu ārvalstu universitāšu vajadzības, ir veikts pētījums "Latviešu valodas kā svešvalodas apguve ārvalstu augstskolās".

Tas, ka zinām – daudzviet citur pasaulē mācās latviešu valodu, interesējas par literatūru un kultūru –, noder arī latviešu pašapziņas stiprināšanai, un tas nebūt nav mazsvarīgi.

Pētījumi un secinājumi

Nākamais Valsts valodas politikas programmā ietvertais virziens ir valsts valodas zinātniska izpēte, kopšana un attīstīšana.

Pagājušajā gadā esam veikuši vairākus pētījumus, plašākais un darbietilpīgākais bija "Valsts valodas likums: vēsture un aktualitāte". Bija jāpaskatās pagātnē, kāda bija šā 1999. gadā pieņemtā likuma tapšana, kā ir veicies ar tā īstenošanu, un kāda ir situācija tagad. Vieni domā, ka šo likumu vajadzētu padarīt stingrāku, otri – ka derētu liberalizēt, bet trešie uzskata, ka vispirms jāizpilda viss likumā prasītais un tad varētu domāt tālāk.

Pētījums ir izdots grāmatā. Daudzi par vērtīgu sadaļu ir atzinuši plašos pielikumus – nozīmīgu starptautisku dokumentu tulkojumus, uz kuriem politiķi mēdz bieži atsaukties. Tagad ikvienam ir iespēja aiziet uz bibliotēku un izlasīt latviski, kas tad tajā vai citā konvencijā īsti ir teikts un kā tas saskan ar viena vai otra politiķa interpretāciju.

– Pagājušajā gadā tapa arī pētījums par viesstrādniekiem.

– Tas saucās "Migrācijas ietekme uz valodas vidi Latvijā". Kad sākām pētījumu, bija skaidrs, ka īsti nezinām, cik tad darba un laimes meklētāju Latvijā iebrauc. Izrādījās, tikai oficiāli iebraukušo vien bija vairāk nekā pārdesmit tūkstoši, turklāt pārsvarā cilvēki no bijušajām padomju republikām, un viņiem saziņas valoda ir krievu valoda. Kad aģentūras speciālistes piedalījās starptautiskajās konferencēs, viņas dzirdēja atzinīgus vārdus par to, ka esam sākuši pētīt šo problēmu jau tās sākumposmā, jo pēc iestāšanās Eiropas Savienībā esam piedzīvojuši jaunu viesstrādnieku migrācijas vilni. Taču ir valstis, kurās dzīvo lielas valsts valodu neprotošu migrantu kopienas un kur par šo problēmu attopas tikai tad, kad tā jau stipri samilzusi vai pat vienā otrā vietā uzsprāgusi. Ar pētījuma rezultātiem koncentrētā veidā var iepazīties mūsu mājaslapā www.valoda.lv.

Vēl gribu pieminēt pētījumu "Latviešu valodas prasme un lietojums augstākās izglītības mācību iestādēs". Jautājums ir – kādi ir 2004. gada izglītības reformas rezultāti. Jo bērni, kuri mācījušies mazākumtautību skolās, tagad, 2007. un 2008. gadā, ir iestājušies augstskolās. Rezultāti rāda, ka bilingvālās izglītības sistēmā šie jaunieši ir pietiekami labi apguvuši valsts valodu un var sekmīgi studēt. Reizēm nelabvēļi mēdz stāstīt, ka reforma nav devusi cerēto, ka šie jaunieši valodu neapgūst un tā viņus atstumj no augstākās izglītības. Var manipulēt un izteikt tamlīdzīgus pieņēmumus tik ilgi, kamēr tas nav izpētīts. Kad ir izpētīts, tad patiesā situācija runā pati par sevi.

Šis pētījums pirms gada bija Valsts prezidenta rosināts, un arī mums bija pārliecība par tā nepieciešamību.

Vārdnīcas un valodas korpuss

– Jau ierasts, ka ar aģentūras atbalstu iznāk vērtīgas vārdnīcas un rakstu krājumi.

– Liepājas universitātē ir tapis "Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcas" manuskripts. Kā interesantu starptautisku projektu pieminēšu "Latviešu–poļu valodas vārdnīcu", kam idejas autors, rosinātājs un organizētājs bija diplomāts Alberts Sarkanis. Savukārt Čehijā Prāgas Kārļa universitātē tiek gatavots "Latviešu–čehu valodas vārdnīcas" manuskripts.

Bieži vien rodas neskaidrības ar citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā, tāpēc noderīgs palīgs daudziem būs armēņu un ukraiņu īpašvārdu atveides noteikumi.

Ar mūsu atbalstu pagājušajā gadā iznāca tradicionālais, jau trešais populārzinātnisko rakstu krājums "Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi". Pavisam nesen ir publicēts arī pats jaunākais – ceturtais – krājums, ko bibliotēkas arī saņems bez maksas.

Būtisks ir jautājums par valodas attīstību informāciju tehnoloģijās. Ar to pagājušajā gadā bija saistīti divi aģentūras atbalstīti projekti – gan programmatūras izstrāde latviešu valodas tekstu korpusa izveidei, gan projekts viena miljona vārdlietojumu liela tekstu korpusa parauga sagatavošanai. Mājaslapā www.korpuss.lv var aplūkot, kā tas izskatās.

Sadarbībā ar SIA "Tilde" ir tapusi citvalodu personvārdu atveides vārdnīca latviešu valodā. Tā ir publiskota internetā un pieejama visiem interesentiem.

Ar katru gadu pamazām virzās uz priekšu mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas izveide. Tagad ir izstrādāti šķirkļi no burta "J" līdz burtam "Ļ", un aģentūra atbalsta Latviešu valodas institūta darbu, lai šī vārdnīca būtu pieejama internetā.

Ir uzrakstīts "Pasta terminu vārdnīcas" manuskripts. Tajā termini būs latviešu, angļu, franču un krievu valodā. Vārdnīcu izstrādājis "Latvijas Pasts" ar aģentūras atbalstu un sadarbībā ar Tulkošanas un terminoloģijas centru.

Plašam lietotāju lokam ir paredzēta "Sporta terminu vārdnīca" latviešu, angļu, vācu un krievu valodā. Tajā atrodami 190 sporta veidu termini.

Par Eiropas valodu dienu – plaša interese

Vēl viens no virzieniem ir sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valodas politikas īstenošanā. Šeit kā pirmo pieminēšu pasākumu ciklu "Eiropas valodu dienas – 2008" septembrī. Nedēļas laikā notika 11 pasākumi, un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas jau ir rekords.

– Bija patiešām vilinošas iespējas valodu darbnīcās pamācīties spāņu vai itāliešu valodu...

– ...vai kādu citu no 16 valodām, vai atnākt uz Vērmanes dārzu noskatīties filmas vai paklausīties bilingvālus dzejas lasījumus, vai darīt daudz ko citu.

Pērn izvērsām valsts valodas pozīciju stiprināšanas kampaņu "Runāsim latviski!" četrās radiostacijās, kas izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā. Bija arī TV reklāmas kampaņa "Domā, kā runā!".

Aģentūrai bija savs stends Baltijas grāmatu svētkos, turklāt mēs šos svētkus atbalstījām arī finansiāli. Svētkos notika filmas "Vienā valodā" pirmizrāde. Šī filmiņa ir subtitrēta arī angļu un franču valodā, izdota DVD formātā, nosūtīta Latvijas vēstniecībām un studiju centriem ārzemēs.

Drīz esam iecerējuši atvērt mūsu kolēģa Edinburgas universitātes profesora Džona Džozefa sarakstīto un apgādā "Zinātne" tulkoto un izdoto grāmatu "Valoda un politika".

Visbeidzot, mēs augstu novērtējām "Latvijas Avīzes" veikumu, īstenojot jau sesto projektu "Mūsu valodas zaļais koks".

– Iepriekšējos gados daudz darba bija aģentūras konsultāciju daļai. Vai pieprasījums pēc konsultācijām turpina palielināties?

– Jā. Pagājušajā gadā konsultāciju daļa ir sniegusi 14 119 mutvārdu konsultācijas un 1487 rakstveida konsultācijas, kā arī vēl pa epastu nosūtītas 1139 atbildes uz jautājumiem. Sniegti skaidrojumi par 1535 personvārdu un vietvārdu atveidi latviešu valodā un ir uzrakstīts 51 lingvistiskais atzinums. Katrs šis lingvistiskais atzinums būtībā ir neliels pētījums, uz kura pamata tad tiek pieņemti nopietni juridiski lēmumi. Valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana Valsts valodas programmā ir minēta kā viens no četriem pamatvirzieniem Ar to galvenokārt nodarbojas Valsts valodas centrs. Taču arī mūsu konsultāciju daļa aģentūras kompetences robežās nodrošina to, kas noteikts Valsts valodas likumā, sākot ar personvārdu atveidi un beidzot ar konsultācijām valodas kvalitātes jautājumos.

Cilvēki vērsušies ar jautājumiem, piemēram, kā pareizi atveidot latviski Tunisijas, Sjerraleones, Izraēlas, Taizemes, Mozambikas, Libānas, Pakistānas, Somālijas, Nigērijas un citu tālu eksotisku valstu iedzīvotāju vārdus un uzvārdus.

– Valdības politika tagad ir stingra taupība. Ko spējusi ietaupīt aģentūra?

– Visus valdības lēmumus par finanšu un štata darbinieku skaita samazināšanu esam izpildījuši. Esam pārgājuši uz šaurākām telpām, spējuši arī vienoties par telpu nomas izmaksu samazinājumu līdz 5,28 latiem par kvadrātmetru, ieskaitot PVN. Esam panākuši arī izmaksu samazinājumu par datoru apkopi, telpu uzkopšanu...

Vēl jāteic, ka esam ļoti koleģiāli vienojušies ar Latviešu valodas apguves valsts aģentūru par turpmāku kopīgu darbu vienā iestādē.

Dace Kokareviča

Latvijas Avīze